Dekorators un režisors Andrejs Stulpiņš

    Piecpadsmit sešpadsmit gadu vecumā viņš jau ir izvēlējies savu ceļu un  no 1906. līdz 1908.gadam mācās Jūlija Madernieka zīmēšanas un gleznošanas darbnīcā jeb studijā Rīgā. J.Madernieks bija pirmais latviešu mākslinieks, kurš ieviesa organizētu un metodisku zīmēšanas pasniegšanu, kuras pamatā bija kompozīcijas apgūšana, un pie viņa mācījušies daudzi latviešu mākslinieki. A.Stulpiņš esot izpelnījies kritikas uzmanību jau J.Madernieka audzēkņu darbu izstādē. Pēc studijas beigšanas A.Stulpiņš no 1908.gada augusta līdz 1910.gadam strādā Jaunajā Rīgas teātrī kā mākslinieka Jāņa Kugas palīgs. 1913.gadā A.Stulpiņš piedalās 3.mākslinieku darbu izstādē ar “Sprīdīša” dekorāciju skicēm. J.Jaunsudrabiņš izstādes recenzijā gan kritizē, ka skice skaisti krāsās noskaņota, bet nav bērnu fantāzijai piemērota. Recenzijas autors gan izsakās kritiski arī par organizatoriem – Mākslas veicināšanas biedrību, ka tā neakcentējot nacionālās mākslas izkopšanu un izstādē piedaloties arī cittautieši.
    1910.gadā Andrejs Stulpiņš atgriežas dzimtajā pusē ar labu mākslas izglītību un darba pieredzi. Iespējams, ka darbs kā viena no latviešu scenogrāfijas pamatlicēja Jāņa Kugas palīgam Jaunajā Rīgas teātrī ir noteicošais turpmāko darbošanās virzienu izvēlē. Top dekorācijas jaunuzceltajam Lubānas lauksaimniecības biedrības namam, kur viņš gatavo arī teātra izrādes. Kā režisors un dekorators viņš aktīvi darbojas Meirānu izglītības biedrībā, Degumniekos, gatavo dekorācijas Gotlība skolai, rūpējies par aktieru grimu. No 1914.gada līdz 1916.gadam viņš ir zīmēšanas skolotājs Lubānas pilsētas skolā, kur veido arī dekorācijas. Pagājušā gadsimta 20. – 30.gados A.Stulpiņš ir veidojis dekorācijas dažādu biedrību namos un izrādēm Bērzaunē, Grostonā, Cesvainē, Kraukļos, Dzelzavā, Oļos – Apeltienā,  Saikavā. Barkavā Andrejs Stulpiņš ir sadarbojies ar Eduardu Krustānu, gatavojis dekorācijas un sarūpējis skatuves priekškaru 1914.gadā atklātajam tautas namam, vēlākos gados gatavojis dekorācijas un iestudējis izrādes Barkavas izglītības biedrībā un biškopības biedrībā.
    Atjaunotais Lubānas lauksaimniecības biedrības nams 20.gadsimta sākuma gados varēja lepoties ar ļoti labi zīmētām dekorācijām, ko gatavoja Vidzemes pusē plaši pazīstamais dekorators Andrejs Stulpiņš. Daļa viņa veikuma Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā gāja bojā, bet sadarbība ar Lubānas lauksaimniecības biedrību turpinājās arī vēlākajos gados. 1930.gadā “Brīvās Zemes Ilustrētajā Pielikumā” publicēti vairāku skatuves prospektu attēli, arī no Lubānas lauksaimniecības biedrības nama.
    Arhīva materiālos atrodam ziņas, ka 1916.gadā A.Stulpiņš darbojas kā brīvprātīgais latviešu strēlnieku bataljonā, ir režisors Valmierā, Valkā, Cēsīs. Vēlāk bijušas veselības problēmas, bet 1919.gadā viņš ir iesaistījies Malienas bataljonā. Pēc tā izformēšanas pārcelts uz Rīgu un līdz kara beigām ir tehniskais darbinieks Kara muzejā.
    Andrejs Stulpiņš ir darbojies Skrīveros, Priekuļos, Matīšos, Burtniekos, Galgauskā, Jaungulbenē, kur gatavojis dekorācijas dažādām biedrībām un skolām. Tagadējā Aizkraukles novadā A.Stulpiņš ir veidojis dekorācijas Sērenē, Jaunjelgavā un Aizkrauklē laikā no 1922. līdz 1925.gadam. Iespējams, ka attēlos no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ir redzamas viņa veidotās dekorācijas. Kad Valkā Izglītības biedrība ar citu biedrību un organizāciju atbalstu nodibina pastāvīgu teātri, par režisoru (1925 – 1927) pieņem A.Stulpiņu. Valkas muzejā Minnas Plotnieces albumā ir saglabājušās divas fotogrāfijas no izrādēm 1927.gadā, kuru režisors, iespējams, ir Andrejs Stulpiņš – “Kaijas lidojums” un “Viesnīcniece”. 
    1926.gadā A.Stulpiņam kā režisoram – dekoratoram ir piešķirts Kultūras fonda finansējums izglītības papildināšanai. Iestudēto izrāžu kontā ir Ādolfa Alunāna, Jāņa Akuratera, Pāvila Gruznas, Skuju Frīda, Jāņa Vainovska, Rūdolfa Blaumaņa un citu autoru lugas. Andrejs Stulpiņš ir darbojies ne tikai kā režisors, bet arī aktieris, viņa mīļākās lomas bijušas galvenokārt R.Blaumaņa darbos kā  Indrānu tēvs, Ābrams un citas. Par A.Stulpiņu ir rakstīts, ka viņš ir ļoti kluss un kautrīgs cilvēks, kurš nav pratis taisīt karjeru. Taču nenoliedzami ir viņa nopelni 20.gadsimta kultūras dzīvē triju gadu desmitu garumā. “Mākslinieks A.Stulpiņš”- tā viņš savulaik ir parakstījies Meirānu bibliotēkas biedrības dokumentos. Viņa paraksts apliecina arī kopijas autorību gleznai Lubānas ev. – luteriskās draudzes baznīcā (mazajā baznīcā).
    Šogad oktobrī Andrejam Stulpiņam būs 135. Viņš ir darbojies Rīgā un tagadējā Aizkraukles, Cēsu, Madonas, Valkas un Valmieras novadā. Ceram atrast vairāk vizuālu liecību par viņa darbu un uzzināt par kapa vietu Lubānas Vecajā kapsētā.